Kāpostu dzimta ir unikāla ar to, ka tā satur ļoti daudz dažādu fitoķīmisko vielu, no kurām daudzām piemīt potenciālas pretvēža īpašības, taču ir svarīgi, ka šis potenciāls izpaužas tikai noteiktos apstākļos.
Lai dažas molekulas pārvērstos citās, ir jānotiek virknei reakciju, un reakciju rezultātā rodas spēcīgi pretvēža līdzekļi.
Kāposti pret vēzi
Vankūveras Universitātes pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka mūsdienās tajās vietās, kur ikdienas uzturā iekļauj skābētus kāpostus, saslimstība ar vēzi ir ievērojami zemāka nekā kaimiņos, kas pret tiem izturas vienaldzīgi.
Ēdot kāpostus labvēlīgās baktērijas veido veselīgu zarnu mikrofloru, kas, cita starpā, vislabvēlīgāk ietekmē mūsu imūnsistēmu. Tas ir neiedomājami svarīgi, jo baktēriju piesātinājuma daudzums un pakāpe zarnās ir satriecoša. Ir grūti noticēt, ka vienā resnās zarnas kubikmililitrā ir triljons baktēriju. Visas mūsu ķermeņa šūnas ir aptuveni viena desmitā daļa no zarnās mītošajām baktēriju šūnām.
Interesanti ir tas, ka starp kāpostos esošajām labvēlīgajām baktērijām un imūnsistēmas šūnām veidojas ļoti harmoniskas attiecības. Nepieciešamības gadījumā šīs baktērijas stimulē imūnšūnas, mudinot tās iznīcināt nelūgtos viesus, bet vienlaikus tās selektīvi apslāpē to darbību, ja izrādās, ka viesi nerada draudus.
Manuprāt, nav pārspīlēti teikt, ka zarnu mikroflora, kurā dominē draudzīgās baktērijas, lielā mērā nosaka imūnsistēmas “veselību”.
Ar to vien pietiktu, lai rūpētos par mums nepieciešamā līdzsvara uzturēšanu. Diemžēl mūsdienās tikai retais cilvēks var ar to lepoties, tāpēc tik populāri ir probiotiķi – uztura bagātinātāji, kas satur virkni labvēlīgo baktēriju.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
